Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu draudze

Baznīca atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagastā.

Izvaltas pirmo koka baznīcu 1625. gadā uzcēla muižkungs Alfons Lackis, to nodeva Daugavpils jezuītu apkalpošanā uz mūžīgiem laikiem. 18.gs. Izvaltas baznīcu pārbūvēja un Livonijas bīskaps sufragans Antons Ostrovskis to iesvētīja sv. Miķeļa ercenģeļa godam. Muižkungs Alfons Lackis jezuītus uzturēja par saviem līdzekļiem. 1643. gadā jezuīti nopirka  Izvaltas muižu. No šīs muižas ienākumiem arī dzīvoja jezuīti Daugavpilī.

Kad 1820. gadā jezuītus no Krievijas izraidīja,  Izvaltas draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri.

1896. gadā prāvesta Ādama Balteju darbības laikā par draudzes locekļu līdzekļiem tika uzcelta tagadējā  Izvaltas baznīca, jo vecā baznīca bija gandrīz sabrukusi. Uz jauno baznīcu no vecās baznīcas tika pārnestas svētgleznas un citi vērtīgi liturģiskie priekšmeti. Starp tām bija Tērbatas brīnumdarītājas Jaunavas Marijas glezna, oriģināls. 1941. gadā baznīcas iekšpuse pilnīgi izdega, aizgāja bojā arī Dievmātes glezna, šobrīd ir gleznas kopija.

Baznīcas atjaunošanas darbus veica  prāvesti  Ostrovskis, J. Pudža, P. Koroševskis. Galveno altāri uzcēla vēlāk no koka pēc pr. tēva Tomasa (fon Gumpenberga) projekta.

Baznīca būvēta krusta veidā. Izvaltas baznīca ir 18 m gara un 20 m plata.

Attālums līdz Krāslavas baznīcai – 12 km, Kombuļu – 11 km, Peipiņu – 14 km, Spruktu – 13 km, Borovkas – 6 km, Ambeļu baznīcai – 12 km.

Draudzes svētki:

40 stundu atlaidas Jēzus Sirds svētkos,

Sv. Annas atlaidas (tuvākajā svētdienā ap 26. jūliju),

Sv. Erceņģeļa Miķeļa svētki (svētdienā ap 29. septembri).

Dievkalpojumu laiks baznīcā:

Sv. Mise svētdienās un svētku dienās plkst.11, darbdienās – plkst.8.

Pašlaik draudzē kalpo prāvests Guntis Brūvers.

Prāvesta kontakti:

[ Uz augšu ] [ Draudzes baznīca ] [ Altārgleznas ] [ Draudzes prāvesti ] [ Kapsētas, lit.avoti ] [ Foto galerija ]

Copyright © 2014 Krāslavas novada centrālā bibliotēka