Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu draudze

Baznīca atrodas pilsētas centrā, svētā Ludvika laukumā 2.

Krāslavā 16.gs. atradās neliels katoļu koka dievnams. Šī baznīciņa skaitījās Indricas filiāle, tā pastāvēja 145 gadus. 1636. gadā Krāslava pāriet Ludingshauzenu- Volfu dzimtas īpašumā. Vecās koka baznīciņas vietā jezuīts Juris de Ludingshauzens-Volfs 1676. gadā uzcēla katoļu draudzei jaunu dievnamu - lielu koka ēku krusta formā. Šo baznīcu viņš nodeva apkalpošanā jezuītiem, kas veica pastorālo darbu Krāslavas draudzē. Krāslavā šī baznīca pastāvēja 85 gadus, tad tās ēkas materiāli tika izmantoti baznīcas būvei Kombuļos. G. Manteifelis apgalvo, ka jezuītu misija darbojusies Krāslavā no 1680. līdz 1755. gadam, kad grāfi Plāteri jezuītu misiju pārceļ uz Indricu.

1729. gadā Krāslava pāriet grāfu Plāteru dzimtas īpašumā. Grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters un Auguste Plātere Krāslavā no 1756. līdz 1767. gadam uzbūvēja tagadējo mūra baznīcu, ko  nodeva lazaristu kongregācijai. Jauno mūra baznīcu bija domāts izveidot par Livonijas (Latgales)  bīskapa katedrāli, kura iepriekš pastāvēja Daugavpilī. Šīs intereses sakrīt ar Vatikāna misiju kongregācijas plāniem. Varšavas seims Krāslavas baznīcas katedrāles statusu apstiprina  1768. gadā. Jau pirms tam Krāslavā nodibināts Garīgais seminārs (1757.-1842.), un jezuītus nomainījuši lazaristi jeb misijas kongregācijas tēvi, kuriem 1755. gadā uzticēta ne tikai semināra vadība, bet arī jaunās, vērienīgās  mūra baznīcas un klostera celtniecība. Pēc I Polijas dalīšanas 1772. gadā situācija izmainījusies: katedrāles statuss tiek zaudēts. Latgalei nonākot Krievijas varā, novads iekļauts 1773. gadā izveidotajā Baltkrievijas bīskapijā, ar 1784. gadu – Mogiļevas arhibīskapijā. Iecerētais baznīcas un klostera  komplekss netiek pilnā apjomā realizēts. Jaunā politiskā situācija pēc 1772. gada diktē savus noteikumus. Tiek ierobežots pat esošo līdzekļu izlietojums baznīcas un semināra vajadzībām. Kardināls pagrieziens nāk 1842. gadā, kad semināram tiek atņemti līdzekļi un tas likvidēts un pārcelts uz Minsku. Dievnams turpina funkcionēt kā draudzes baznīca. Baznīca cietusi II pasaules kara laikā, atjaunota un regulāri remontēta.

Baznīca tika konsekrēta 1777. gada 27. augustā.

Krāslavas katoļu baznīca ar žogu, vārtiem, zvanu torni un klostera ēkām ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas ir viens no nozīmīgākajiem baroka laikmeta arhitektūras paraugiem Latgalē. Krāslavas baznīca celta kā trīsjomu bazilika ar beztorņu fasādi. Resursu ierobežojuma dēļ  fasādes kompozīcija reducēta un nav tikusi realizēta ieplānotā divtorņu fasāde, kur flankējošie torņi bijuši paredzēti “nedaudz augstāki par fasādi”.   Baznīca būvēta pēc itāliskas izcelsmes arhitekta  Parako izstrādāta plāna. Itāļu mākslinieks Filippo Kastaldi baznīcas iekštelpu sienas 18. gs. dekorēja ar gleznām - freskām. Laika un klimata dēļ gleznojumi nomelnēja. 19. gs. daļu no tiem aizsedza jaunuzbūvētie sānu altāri, remontējot  baznīcu, tās apgleznotās  sienas pārklāja ar krāsu. Ilgāk bija apskatāma centrālā altāra freska.

Kopš 2003. gada baznīcas mākslas vērtību restaurācija notiek sadarbībā ar Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministriju.

Baznīca ir 42 m gara, 26 m plata un 22 m augsta.

1775. gadā zem baznīcas izveidojās Plāteru dzimtas kapenes, kurās kā pirmais tika apbedīts grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters. Grāfu Plāteru dzimtas pēdējo atdusas vietu var apskatīt arī šodien.

Krāslavas draudze robežojas ar Priedaines, Kombuļu, Skaistas, Indricas, Varnaviču, Jaunbornes un Izvaltas draudzēm. Attālums līdz Kombuļu baznīcai – 12 km, Skaistas – 16 km, Indricas – 18 km, Varnaviču – 15 km, Jaunbornes – 20 km, Borovkas – 12 km un līdz Izvaltas baznīcai – 14 km.

Draudzes svētki:

Sveču diena – 2. februārī,

Sv. Jāzepa svētku diena – 19. martā,

Sv. Jura svētku diena – svētdienā pēc 23. aprīļa,

Sv. Donāta svētku dienas, 40 stundu atlaides – svētdienā pēc 29. jūnija, pēc  Sv. Apustuļu Pētera un Pāvila dienas, 

Vincenta no Paolo svētku diena – svētdienā pēc 19. jūlija,

Vissv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki – 15. augustā,

Sv. Roha svētku diena – svētdienā pēc 16. augusta,

Sv. Ludvika svētku diena – svētdienā pēc 29. augusta,

Vissv. Jaunavas Marijas dzimšanas svētki – 8. septembrī,

Sv. Donāta relikviju pārnešanas svētki  - svētdienā pēc 14. septembra,

Rožukroņa karalienes svētki – pirmajā oktobra svētdienā,

Vissv. Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki – 8. decembrī.

Dievkalpojumu laiks baznīcā:

Sv. Mise svētdienās plkst.8, plkst. 9.15, plkst. 11.30. Darbdienās plkst.7, plkst.18.

Ceturtdienās pa dienu notiek Vissv. Sakramenta adorācija.

Vasaras laikā baznīca ir atvērta visu dienu.

Pašlaik draudzē kalpo prāvests Eduards Voroņeckis un vikārs Rodions Doļa.

Prāvesta kontakti:

tel. 65623939, 65624422, e-pasts: eduardsvoroneckis@inbox.lv

Vikāra kontakti:

mob. tel.: +371 20240098, e-pasts: rodionsdola@gmail.com

[ Uz augšu ] [ Draudzes baznīca ] [ Altārgleznas ] [ Svētā Donāta kapliča ] [ Draudzes prāvesti ] [ Kapsētas, lit.avoti ] [ Foto galerija ]

Copyright © 2014 Krāslavas novada centrālā bibliotēka