Krāslavas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo draudze 

Baznīca atrodas Krāslavas centrā, Brīvības ielā 30.

Pirmās konkrētās ziņas par dievnamu Krāslavā saglabājušās, pateicoties Daugavpils un Krāslavas baznīcu pārvaldnieka, priestera Pētera Kapitaņņikova ierakstiem. Pirmā dievnama  iesvētīšana notika 1840. gada 20. februārī un tā tika konsekrēta svētā Jura godam. Draudzē tajā laikā bija 275 draudzes locekļi. Drīz Krāslavas draudzei tika pievienota Pārdaugavas pareizticīgo daļa, kopskaitā 151 cilvēks.

1856. gadā tika apspriests jautājums par jauna  dievnama celtniecību, jo esošais atradās tirgus laukuma centrā. Tajā pašā gadā tika nopirkts zemes gabals no grāfa Plātera. Dievnama celtniecība tika pabeigta 1859. gada 8. septembrī, dievnams tika konsekrēts Dievmātes Aizbildniecības godam 1867. gadā. Tā atradās pašreizējās novada domes ēkas vietā. Vecā Jura baznīca 1878. gadā tika nojaukta. Dievmātes Aizbildniecības godam veltītā baznīca tika sagrauta 2. Pasaules kara laikā. Aleksandra Ņevska baznīca 1865. gadā tika ierīkota divstāvu ēkā, ko 1789. gadā grāfiene Auguste Plātere uzcēla slimnīcas un sieviešu klostera vajadzībām. 1893. gadā ēka kļuva par pareizticīgo draudzes īpašumu. Sākumā dievkalpojumi notika galvenokārt ziemā un svētā Aleksandra Ņevska piemiņas dienā.

Padomju varas gados Svētā Aleksandra Ņevska baznīca darbojās līdz 1975. gadam. Tad draudze pārcēlās uz Joana Zlatousta baznīciņu, kas atrodas Krāslavas pareizticīgo kapsētā. Kapsētas baznīca tika uzcelta pēc Vitebskas guberņas ārsta Ivana Golinska 1849. gada novēlējuma un par ziedotajiem līdzekļiem. 1853. gada 4. jūnijā baznīca tika konsekrēta Joana Zlatousta godam. Piebūves darbi tika veikti 20. gs. 70. gados. Šodien Krāslavas kapsētas baznīcā dievkalpojumi notiek tikai Vasarsvētkos, kad tiek aizlūgts par mirušajiem.

1989. gadā draudzei tika atdots draudzes  īpašums – A. Ņevska pareizticīgo baznīca. Baznīcas atjaunošanai svētību un līdzekļus piešķīra Rīgas un visas Latvijas metropolīts tēvs Leonīds. Ar lielu degsmi pie dievnama atjaunošanas darbiem strādāja arī tēvs Aleksandrs Dvorņikovs.

Padomju varas gados Krāslavas rajona pareizticīgās baznīcas centrs bija Piedrujā, to vadīja mūks Daniils. Ar metropolīta Leonīda svētību tēvs Aleksandrs bijušā Krāslavas rajona pareizticīgo garīgo centru 90.- tajos gados pārcēla uz Krāslavu.

2013. gadā dievnamam tika nomainīts jumts un uzstādīts jauns, krāšņs kupols.

Draudzes svētki:

Sv. Aleksandra Ņevska svētki – 12. septembrī, 6. decembrī

Dievkalpojumu laiks:

Sestdienās, svētdienās:

Dievišķā liturģija - plkst.8.30,

Vakara dievkalpojums sestdienās plkst.16.00, svētdienās – plkst.17.00.

Dievkalpojumi notiek arī darbdienās, ja iekrīt Baznīcas svētki.

Trešdienās un piektdienās dievnams ir atvērts no plkst.8.30 līdz plkst.13.00.

Sestdienās un svētdienās dievnams atvērts no plkst.8.30  un tiek aizvērts pēc vakara dievkalpojuma.

Pašlaik draudzē kalpo tēvs Rostislavs Terehovs.

Mācītāja kontakti:

mob. tel. 26783660

[ Uz augšu ] [ Draudzes baznīca ] [ Ikonas ] [ Draudzes pārziņi ] [ Kapsētas, lit.avoti ] [ Foto galerija ]

Copyright © 2014 Krāslavas novada centrālā bibliotēka