Kaplavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma  pareizticīgo draudze

Каплавский православный приход Покрова Пресвятой Богородицы

Dievnams atrodas  Krāslavas novada Kaplavas pagasta Veckaplavā.

Kaplavas (Kopilovas) baznīcas arhīvā saglabājusies daļa metrikas grāmatu par 1794. gadu, līdz ar to tieši šo gadu var attiecināt uz draudzes dibināšanas gadu un pirmās baznīcas uzcelšanu. Tā bija veltīta Dievmātes Patvērumam.

В 1861 году Копыловская Покровская церковь состояла в Рижеской Епархии, Зельбургском уезде, Курляндской губернии.

Pirmā draudzes baznīca pastāvēja līdz 1895. gadam. Tā bija neizskatīga, maza, zema koka baznīciņa. Draudzes locekļi bija vietējie zemnieki. Daugavas krastā par uzbūvēto baznīcu vienīgie gādāja Daugavas strūdzinieki, taču palīdzība nebija regulāra. Pavasarī strūdzinieki uzskatīja par savu pienākumu noskaitīt lūgšanas šajā baznīcā. Ja strūdzinieku karavāna nepiestāja krastā, tad mācītājs laivā pārcēlās pie strūdziniekiem un noturēja aizlūgumu par godu svētajam Nikolajam Brīnumdarītājam, visu ceļotāju aizbildnim.

1889. gadā Rīgas arhibīskaps Arsēnijs, apskatījis Kaplavas baznīcu un tās stāvokli, atzina, ka jābūvē jauna baznīca. Pateicoties arhibīskapa pūliņiem, naudas līdzekļi baznīcas celtniecībai tika savākti. Arhibīskaps Arsēnijs atrada iespēju ziedot naudas līdzekļus 1500 rubļu apmērā. Baznīcas būvniecībai ziedoja sabiedriskā padomnieka atraitne Anna Ļebjatkina (5 000 rubļu), arī tēvs Ioann Sergejevs (vēlāk svētais Kronštates Jānis) – 1500 rubļu un vēl 100 rubļu baznīcai nepieciešamo lietu iegādei. Dievnama celtniecība noritēja no 1894. līdz 1895. gadam. 1895. gada 29. augustā baznīca tika iesvētīta, tāpat kā iepriekšējā, tika veltīta Dievmātes Patvērumam.

Akmens dievnams  izceļas ar savu ietilpību un iekšējo skaistumu. Dievnama izmēri 21 x 8 x 7,8 m.

Tuvojoties Pirmajam pasaules karam, Kaplavas baznīca saņem rīkojumu, kurā teikts, ka jebkurā laikā jābūt gataviem ātrai evakuācijai, evakuējot gan baznīcas kalpotājus, gan baznīcas īpašumu. Baznīcas īpašumu būtu jāved no Krāslavas dzelzceļa stacijas uz Pleskavu (Krievijā). Baznīcas kalpotāji ar ģimenēm evakuācijas gadījumā dotos  uz Rostovu (Krievijā). Par laimi, evakuācija tika atcelta.

Kaplavas pareizticīgo baznīca cieta 1919. gada septembrī. Artilērijas šāvienu laikā sadega draudzes skola, mācītāja māja, māja psalmotājiem un šķūnis. Cieta arī pati baznīca – tika sabojāts baznīcas stūris, jumts, griesti, tika izsisti logu stikli. Tika sasistas mēbeles, sabojāti liturģiskie tērpi. Tika iznīcināts koka žogs. Draudzei nācās atjaunot sabojāto.

Dievnams visos laikos tika uzturēts kārtībā un šī tradīcija turpinās arī šodien. Vieni no pēdējiem remontdarbiem tika veikti 2003.- 2004. gadā un 2010. gadā.

Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Draudzes svētki:

Праздник Покрова пресвятой Богородицы – 14 октября

Dievkalpojumu laiks:

Kontaktēties ar draudzes pārzini – tēvu Aleksandru Dvorņikovu

Pašreiz draudzē kalpo:

Tēvs Aleksandrs Dvorņikovs

[ Uz augšu ] [ Auleja ] [ Indra ] [ Izvalta ] [ Kalnieši ] [ Kaplava (1) ] [ Kaplava (2) ] [ Kaplava (3) ] [ Kaplava (4) ] [ Kombuļi ] [ Krāslava (1) ] [ Krāslava (2) ] [ Krāslava (3) ] [ Krāslava (4) ] [ Krāslava (5) ] [ Piedruja (1) ] [ Piedruja (2) ] [ Robežnieki ] [ Skaista (1) ] [ Skaista (2) ] [ Ūdrīšu pag. ]

Copyright © 2014 Krāslavas novada centrālā bibliotēka