![]() |
![]() |
![]() |
|
![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]()
|
Franču gatavošanas noslēpumi ir veidojuši gandrīz visu rietumu zemju virtuves. Francijā iespējams nobaudīt dažādas virtuves - visizsmalcinātāko Haute Cuisine (klasiskā virtuve, ko pasniedz augsta līmeņa restorānos), Cuisine Bourgeoise (mājas tradīcijās gatavots ēdiens), Cuisine des province (lauku tradīcijās gatavots ēdiens) un Nouvelle Cuisine (viegls, veselīgs ēdiens). Francijas lauku virtuvē sastopami tādi klasiski ēdieni kā coq au vins (vista vīna mērcē)un Boeuff Bourgignon (liellopu gaļa ar sīpoliem un mērci). Izplatītākie dārzeņi franču virtuvē ir kartupeļi, zaļās pupiņas, burkāni. Visbiežāk lietotie augļi šajā zemē ir apelsīni, tomāti, mandarīni. No gaļas franči ir īpaši iecienījuši cāli, tītaru, pīli. Pie dažiem miesniekiem var iegādāties arī zirga gaļu, taču tās pieprasījums ir gaužām niecīgs. Taču izplatītākie jūras produkti ir sekojoši - menca, konservētas sardīnes un tuncis, lasis (agrāk tika lietots kā luxus produkts, bet šodien ir diezgan bieži sastopams), foreles, divvāku gliemji, siļķes, gliemeži, austeres (svētkos), garneles, kalmāri un citas jūras veltes. Franču virtuve nav iedomājama arī bez sieriem. Francijas virtuve lepojas ar saviem salātiem, kas tiek pasniegti kopā ar īpašām mērcēm. Klasiskā franču virtuvē mēdz pasniegt salātus ar valriekstu eļļu un aveņu etiķi. Viens no nerakstītiem likumiem Francijas ēšanas tradīcijās ir sekojošs - gados vecāki cilvēki nekad nelauzīs savus ēšanas paradumus un uzturā lietos tikai savam reģionam raksturīgo, taču jaunatne izvēlas eksperimentēt un labprāt uzturā lieto citu reģionu un arī ārzemju valstu ēdienus. Franču ikdiena parasti sākas ar vieglām brokastīm, kuras sastāv no maizes baguette du pain (pie mums tā sauktā garā maize) ar ievārījumu, Normandijas krējumaino sviestu beurre un dažādiem uzgriežamiem (piemēram, siers). Francijā pat valda uzskats - jo garāka šī maize, jo labāk. Bieži tiek ēstas arī biezputras. Klāt franči piedzer kafiju, tēju vai šokolādi ar pienu. Dzēriena krūzē nereti tiek mērcēta iepriekš minētā maize. Dažkārt tiek ēsti dažādi saldās mīklas izstrādājumi vai augļi un sulas. Pēc pusdienu un dažkārt arī pēc vakariņu maltītes franči mēdz nobaudīt arī kādu tasīti kafijas. Maltītes laikā Francijas iedzīvotāji var lietot arī alkoholiskos dzērienus. Sabiedriskā ēdināšana Francijā ir ļoti populāra. Gan studenti, gan ofisa darbinieki pusdienas ietur tuvējās kafejnīcās.
|
Copyright © 2015 Krāslavas novada centrālā bibliotēka, Europe Direct Informācijas centrs Austrumlatgalē (Krāslavā)