Zviedrijas virtuve veidojās ilgu laika periodu, galvenokārt ietekmējoties no Skandināvijas tautu tradīcijām un bargajiem dabas apstākļiem. Kulinārā daudzveidība nāk jau no vikingu laikiem. Vikingi, atgriežoties no ilgākiem ceļojumiem, atbrauca ar jauniem, garšīgiem kulinārajiem iespaidiem. No šejienes visticamāk arī nāk Skandināvijas valstīm raksturīgā atvērtība citu tautu kultūrām.

Jau izsenis zviedri savā kulinārijā izmantoja tos produktus, kas var izturēt ilgo ziemas periodu. Arī šodien valstī plaši tiek lietoti sālījumi, kūpinājumi, marinādes, tauki un cukurs. Tāpat uzturā tiek izmantota zivs, cūkgaļa, aļņa gaļa, medījums, kartupeļi, piena produkti, olas, dārzeņi un graudaugu produkti. Vispopulārākie stiprie dzērieni ir viskijs, punšs, groks, šņabis. Vēl viena zviedru virtuvei raksturīgā iezīme ir visnotaļ vienveidīgs un vienkāršs, toties ļoti sātīgs ēdiens. Bet joprojām zviedru virtuves neatņemama sastāvdaļa ir zivju ēdieni.

Jebkuru svētku galdu  Zviedrijā ir pierasts sākt no uzkodām ar dažādos veidos sālītu siļķi. Šis uzkodu galds, mēs to šodien saucam par zviedru galdu,  ieguva popularitāti ne tikai Zviedrijā, bet arī visā pasaulē. Zviedru galda tapšanas vēsture meklējama senākos laikos, kad Zviedrija bija mazapdzīvota valsts. Uz svinībām radinieki, draugi sanāca kopā no tuvākiem un tālākiem rajoniem ne vienlaicīgi - kurš ieradās agrāk, bet kurš – vēlāk.  Lai pirmajiem atbraukušajiem pārāk ilgi negaidītu svētku mielastu līdz atbrauks visi ielūgtie viesi, atbraukušie cienājās ar līdzpaņemtajām uzkodām no mājām. Visbiežāk tās bija dažādos veidos sālīta siļķe, kūpināta, cepta vai sālīta zivs, marinētie gurķi, vārītas olas, auksta cepta gaļa, kompots no kaltētiem augļiem, saldumi, bet vispirms – sviests un maize.