Europe Direct informācijas centrs Austrumlatgalē Spāņu nac. virtuve

     

Austrijas nac.virtuve
Beļģu nac. virtuve
Bulgāru nac. virtuve
Čehu nac. virtuve
Dāņu nac. virtuve
Franču nac. virtuve
Grieķu nac. virtuve
Horvātu nac. virtuve
Igauņu nac. virtuve
Īru nac. virtuve
Itāļu nac. virtuve
Kipras nac. virtuve
Latvijas nac. virtuve
Lielbritānijas nac.virt.
Lietuvas nac. virtuve
Luksemburgas n.virt.
Maltas nac. virtuve
Nīderlandes nac.virt.
Polijas nac. virtuve
Portugāļu nac.virtuve
Rumāņu nac. virtuve
Slovāku nac. virtuve
Slovēņu nac. virtuve
Somu nac. virtuve
Spāņu nac. virtuve
Ungāru nac. virtuve
Vācu nac. virtuve
Zviedru nac. virtuve

 

Spāņu virtuve – tas ir nacionālu virtuvju kopums un viena no labākām pasaulē pēc kvalitātes un izmantojamo produktu daudzveidības, tiek uzskatīta par patiesu valsts lepnumu. Ir grūti runāt par Spānijas nacionālās virtuves pastāvēšanu kā par vienu veselu. Drīzāk, nacionālā virtuve sastāv no daudzveidīgām reģionālām virtuvēm. Katru no tām ir ietekmējuši klimatiskie apstākļi, vēsture un pašu dzīves veids.

Pavērsim durvis uz spāņu virtuvi. To pazīst pēc tādiem vārdiem kā paelja, tortilja, gaspačo… Šie nosaukumi attiecas uz spāņu nacionālo virtuvi. Katram Spānijas reģionam ir raksturīgi savi ēdieni, kuros jūtama dažādu vēstures gaitā Spānijā mitušo tautu kulinārijas mākslas ietekme. No romiešu laikiem saglabājies tas, ka ikvienā maltītes ieturēšanas vietā galdā neiztrūkstoši ir trīs lietas - maize, olīveļļa un vīns, bet no arābiem pārmantotas daudzas garšvielas, piemēram, marcipāns. Tāpēc spāņu virtuve ir tūkstošiem brīnišķīgu recepšu un garšu buķete.

Spāņu ēdienkartei raksturīga vienkāršība, un tajā dominē dārzeņi: ķiploki, sīpoli, pipari, tomāti, pupiņas, zaļumi. Var teikt, ka garšvielas spāņi lieto mēreni, vienīgi ķiploki un safrāns netiek žēloti. Nacionālā virtuve nav iedomājama bez zivīm un citām jūras veltēm, neiztikt arī bez daudzveidīgām mērcēm, sieriem. Slavens ir augstvērtīgais vītināts cūkas šķiņķis un vispār žāvētas gaļas produkti. Par vienu no spāņu kulinārijas simboliem kļuvušas tapas.

Ar Dienvidamerikas virtuvi spāņu virtuvi satuvina amerikāņu izcelsmes produktu izmantošana, pa cik tieši caur Spāniju Eiropā viduslaikos ienāca paprika, tomāti, kartupeļi, kukurūza un šokolāde.

Spānija ir sadalīta uz lielu vēsturisku novadu skaitu. Katrs no tiem atšķiras ar savām gastronomiskām tradīcijām, raksturīgiem produktiem un dzērieniem. Līdz ar to, Spānija, var teikt, nosacīti sadalīta uz vairākām lielām gastronomijas zonām.

Spāņu ēdiens ir dāsns: jums nekad nenāksies celt pētersīļa zariņus, lai atrastu gaļu uz šķīvja; to gatavošana ir vienkārša: jūsu ēdiens nekad nebūs uzposts un uztaisīts, lai tas izskatītos skaisti, bet būtu negaršīgs.

Avoti

  1. Lonejs D. Kas ir spāņi?- R.,2000.

  2. Spānija. Ceļvedis. –R., 2005.

  3. Spāņu ēdieni – R., b.g.

  4. Andalūzijas gaspačo recepte // http://www.delfi.lv/receptes/andaluzijas-gaspaco-recepte.d?id=43620481

  5. Paelja ar vistu, citronu un jūras veltēm // http://www.delfi.lv/receptes/paelja-ar-vistu-citronu-un-juras-veltem.d?id=43625729#ixzz3ejoa5mO0

  6. Receptes no Spānijas - vienkārši, bet garšīgi! // http://www.delfi.lv/archive/receptes-no-spanijas-vienkarsi-bet-garsigi.d?id=12985812#ixzz3epbjT9t7

  7. Spānijas gastronomija // http://www.delfi.lv/archive/spanijas-gastronomija.d?id=12839853#ixzz3ejiimlke

Sākums | Par projektu | Nacionālā virtuve | Recepšu klāsts | Foto galerija | Kontakti

Copyright © 2015 Krāslavas novada centrālā bibliotēka, Europe Direct Informācijas centrs Austrumlatgalē (Krāslavā)