Somijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir būtiski iespaidojis somu virtuves tradīcijas. Somu tradicionālos ēdienus ir ietekmējuši diezgan bargie dabas apstākļi, kā arī krievu, zviedru un Eiropas virtuves. Gaļas ēdieni ir nākuši no Eiropas, zupas - no Zviedrijas, savukārt cepieni - no Krievijas. Somu tradicionālās virtuves īpatnība ir parastie un sātīgie ēdieni.

Uz somu galda obligāti jābūt svaigai maizei.

Pirmajā vietā, protams, ir zivju ēdieni no foreles, laša, sīgas un siļķes. Piemēram, kalakukko, kalakeitto. Somi vasarā ķer arī vēžus, kurus izmanto ēdienu pagatavošanā.

Dažādu zupu, uzkodu, pamatēdienu, pat konditorejas izstrādājumu receptēs sastopamas visdažādākās saldūdens un jūras zivis. Tālāk iet gaļas ēdieni, īpaši iecienīta ir aļņa, ziemeļbrieža, polārā zaķa un irbes gaļa. Somu virtuves tradīcijās liela loma ir pienam un krējumam. Pienu somi mēdz pievienot pat tādiem ēdieniem, kuros tas nav iedomājams. Piemēram, pienā vārīta zivju zupa. Populāri ir sieri (Lapzemes siers) un rūgušpiens. No saldajām maltītēm tiek piedāvāti ķīseļi un dažādas ogas. No dzērieniem kafija ir pirmajā vietā, taču arī pašdarināts alus (kotikalja), kvass, šampanietis un liķieri no ogām un slavenie degvīni Finlandia un Koskenkorba - tie ieņem svarīgo vietu somu kulinārijā. Tā kā somu ēdieni bieži ir trekni un smagi, īsti vietā ir krietns malks degvīna, kas sekmē gremošanu.

Somu nacionālās tautas virtuves salīdzinājums ar latviešu nacionālo virtuvi: nenoliedzami abām tautām – somiem un latviešiem – nacionālo ēdienu klāsts nemaz tik ļoti neatšķiras, jo, kā zināms, abas dzīvo gandrīz kaimiņos, un abas tautas ietekmējušās no citām blakus esošajām tautu nacionālajām virtuvēm, piemēram, Krievijas. Kā arī Latvijas nacionālā virtuve mazliet ietekmi guvusi no skandināvu valstīm, tostarp Somijas.