Slovākijas nacionālā virtuve ir ļoti garšīga. Slovāku virtuve balstās uz nacionālām tradīcijām, kam raksturīga kartupeļu, kāpostu, gaļas, piena produktu un putras lietošana. Īpaši iecienīti ēdieni ir ar aitas sieru pildītas rīvētu kartupeļu klimpas, gulašu zupa, kazas siers un kāpostu zupa ar desu, gulašs un ķiploku zupa. Par putru slovāki vēl 20.gadsimta sākumā teica "kaša – mati naša". Auglīgajos līdzenumos un ielejās liela nozīme bija kukurūzai. To ēda ceptu, vārītu ar medu un magonēm, kā maizi un putru. Zupas galvenokārt ir biezas, ar garšvielām, krējumu un taukiem. Vispopulārākā ir kāpostu zupa, kartupeļu, pupiņu, sēņu un lēcu zupas. Senas tradīcijas ir medījumu un zivju pagatavošanā. Firmas ēdiens arī mūsdienās ir zoss cepetis ar kartupeļu plāceņiem. Slovāki mīl kartupeļu un miltu klimpas, kam pēc vārīšanas pievieno brinzu, biezpienu, sautētus kāpostus vai olas. Vēsā laikā vai augstu kalnos īpašs baudījums būs ļoti aromātiska kalnu zālīšu tēja vai tēja ar rumu. Kāpjot kalnu takās, obligāti jāapstājas kādā no mazajiem krodziņiem un jānobauda nacionālais dzēriens - kakao ar rumu. Lielu nozīmi slovāku virtuvē ieņem daudzveidīgi un garšīgi gaļas ēdieni. Iecienīta ir dažādos veidos pagatavota gaļa ar sēņu, olu vai īpašas kartupeļu mīklas pildījumu. Neiztrūkstoša piedeva gaļai parasti ir kāda no majonēzes un zaļumiem pagatavota mērce un kāpostu salāti. Saldajā pasniedz vareņņikus ar biezpienu, augļiem un džemu, apbērtus ar magonēm, riekstiem, pārlietus ar kausētu sviestu. Īpaši populāri ir piena produkti, piemēram, brinza – aitas siers (arī ceptā veidā). Īsta māksla ir pagatavot zincicu no nesālīta aitas siera un aitas piena: čuguna katliņu liek uz atklātas uguns līdz piens uzvārās. Šķidrums iztek, to nolej un atlikušo masu atdzesē, pasniedz galdā.

Salātus parasti vasarā gatavo no gurķiem un tomātiem, ziemā – no marinētiem kāpostiem. 

Karstie ēdieni – tradicionālā kāpostu zupa, ko ilgi gatavo uz lēnas uguns no skābiem kāpostiem un žāvētas gaļas. Bieži pievieno krējumu; pupu zupa ar desu. Deserts – pankūkas ar šokolādi, džemu, krējumu, pārlietas ar skābu vai saldu krējumu. Strūdele – ābolu pīrāgs, augļu torte, pārklāta ar želeju – ovocne rezy. 

Kafija – tradicionāla ir stipra turku kafija, ekspresso, kapučīno, vīnes kafija ar saldo krējumu un karsta šokolāde. Arī tēja tiek pasniegta visos iespējamos veidos – melnā, augļu, ar citronu, ar pienu…

Labu galdu grezno vīns. Arī Slovākijā specializējas Tokajas vīna ražošanā. Vīnogas Bratislavas apkārtnē dod ražu vieglam baltajam un sarkanajam vīnam. Palenka – degvīns. No plūmēm ražoto sauc par Sļivovicu, no kadiķiem – Borovička. Atsevišķos rajonos degvīnam pievieno ārstnieciskās zālītes, kas tam piešķir specifisku garšu un aromātu. Slovākijā ražo daudzu šķirņu alu. Tas nav tik slavens kā čehu alus, bet vietējo alus darītavu ražojumi nav slikti. Slovāki priekšroku dod Smadny Monk (Izslāpušais mūks), Zlaty Bazant (Zelta fazāns).