Grieķijas virtuve ir viena no populārākajām virtuvēm pasaulē. Tā ir īsta zemnieku un zvejnieku virtuve, kuras pamatā ir vienkāršas, veselīgas izejvielas. Ēdieni šeit ir garšvielām bagāti un aromātiski. Grieķijā ēdienus mēdz pasniegt nevis karstus, bet tikai siltus.  Pamatēdienus Grieķijā visbiežāk gatavo no jēra gaļas. Garšīgākie Grieķijas gaļas ēdieni tiek gatavoti no svaigas jēra gaļas karbonādes barbekjū stilā ar garšvielām. Izcils ēdiens ir jēra gaļas sautējums moussaka.

Vēl kāds pamatēdiens ir malta vai uz iesmiem cepta aitas gaļa, kuru pasniedz kopā ar maizi. Pie galvenajiem ēdieniem var lietot grieķu vīnus, kā arī jebkuru citu baltvīnu.

Grieķiem garšo arī dažādi krāsnī cepti pīrāgi, piemēram, spanokopita, kas ir mīklas kārtojums ar spinātu un fetas siera pildījumu. Garšīgas ir arī zupas, piemēram, fasolada -gatavota no tomātiem, pupiņām, burkāniem, selerijām un liela daudzuma olīveļļas.

Īpašs stāsts ir par vīnogām. Tās izmanto ne tikai vīna darīšanai un slavenā brendija "Metaxa" iegūšanai. Skābētas un sālītas vīnogu lapas izmanto par ietinamo dažādu uzkožamo gatavošanai, bet ogas - desertam.

Siers, īpaši jau kazas siers feta, ir ļoti populārs ne tikai Grieķijā, bet arī citur pasaulē. To izmanto salātos, gaļas ēdienos un liek uz maizes.

Desertos tiek piedāvātas dažādas kūkas, kuru sastāvā ir sviesta mīkla, jogurts, medus sīrups un citas gardas lietas.

Vissenākais un Grieķijas virtuvei raksturīgākais produkts ir olīveļļa, kura tiek pievienota praktiski ikvienam ēdienam. Olīveļļa tiek iegūta no šajā reģionā augošiem kokiem un piešķir grieķu ēdieniem specifisko garšu. Arī olīves Grieķijā prot izmantot neskaitāmos veidos. Gan iepriekš minētā olīveļļa, gan sālītas, marinētas un ar dažādiem maisījumiem pildītas olīves grezno salātus, gaļas un zivju ēdienus, kā arī aromatizē zupas.

Svarīgākie dārzeņi ir tomāti, baklažāni, kartupeļi, zaļās pupiņas un sīpoli. No graudiem grieķi visvairāk lieto kviešus un miežus. Grieķi lieto ziedu medu un dažādu citrusaugļu medu (citroni, apelsīni un citi) un priežu medu no skuju kokiem. Atšķirībā no citām šī klimata valstīm, Grieķijā pārsvarā izmanto oregano, piparmētru, ķiplokus, sīpolus, dilles un lauru lapas. Citas iecienītas garšvielas ir baziliks un fenheļa sēklas.

Par cik Grieķijā pārsvarā tiek audzētas kazas un aitas, liellopu gaļa šajā zemē ir retums. Šī iemesla dēļ grieķu virtuvē nelieto govs piena produktus (pienu, sviestu, krējumu). Šo produktu vietā tiek izmantota olīveļļa, kas ir daudz veselīgāk. Tas ir viens no iemesliem Vidusjūras paradoksam - Grieķijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir garāks nekā citu Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem. Grieķu virtuves ēdieniem ir zems holesterīna līmenis.

Zivju ēdieni Grieķijā ir ļoti izplatīti, it sevišķi piekrastes rajonos un salās. Zivis parasti gatavo veselas, pirms gatavošanas tās marinē olīveļļas un citrona sulas maisījumā, kas ir ļoti iecienīts garšas uzlabotājs. Ļoti iecienīti ir dažādi vēžveidīgie. Lai saglabātu svaigās un trauslās garšas īpašības, Grieķijā zivis tiek grillētas.

Līdzīgi kā Itālijā, arī grieķu virtuvē iecienīti ir ēdieni no makaroniem. Grieķi makaronus pasniedz ar sieru, gaļu, pupām, saknēm utt.

Tēja grieķiem ir visai dīvains un rets dzēriens, par kura eksistenci viņi atceras tikai saaukstējoties.

No karstajiem dzērieniem grieķi izvēlas stipru, aromātisku kafiju „ellinikos”, vārītu pēc tradicionālās austrumu receptes bez jebkādām piedevām. To ir pieņemts dzert maziem malkiem, stiepjot garumā baudas mirkļus un uzdzerot ūdeni.