![]() |
![]() |
![]() |
|
![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]()
|
Ciemojoties kādā Polijas namā, vienalga vai esat sens draugs vai svešinieks, būsiet sagaidīti ar viesmīlīgu uzņemšanu un bagātīgiem ēdieniem. "Viesis mājās, Dievs mājās", tā vēsta sens poļu sakāmvārds. Tikai paskatoties vien ēdienkartē, sajutīsiet siekalas saskrienam mutē. Gadsimtiem ilgi poļu virtuve ietekmējusies no franču un itāļu virtuvēm, kā arī mazliet no eksotiskākām virtuvēm, tādām kā ebreju, armēņu, lietuviešu, kazaku, ungāru un tatāru. Tradicionālai poļu virtuvei raksturīgas tīras un elegantas garšas nianses. Ēdieni Polijā atšķiras katrā no valsts reģioniem. Svaigi gatavota zivs ir iemīļots ēdiens Polijas ziemeļu daļā, kas ir bagāta ar ezeriem. Mozāvija valsts centrālajā daļā pazīstama ar zurek, kas ir skāba rudzu zupa, bet Polijas austrumi zināmi ar pasaulslavenajiem pierogi. Wielkopolska Polijas rietumos piedāvā aromātiskus pīles ēdienus, Suwalszczyzna Polijas ziemeļaustrumos piedāvā bagātīgu klāstu kartupeļu ēdienu, bet Podhale Tatru kalnu pakājē slavena ar kwasnica skābo kāpostu zupa un oscypek kūpināts aitas piena siers.
|
Copyright © 2015 Krāslavas novada centrālā bibliotēka, Europe Direct Informācijas centrs Austrumlatgalē (Krāslavā)