Ziņu par igauņu ikdienas uzturu un svētku galdiem pirms 19.gadsimta praktiski nav. Uzskata, ka ēdiens senos laikos bijis diezgan vienveidīgs un trūcīgs. Tikai ap 19.gadsimta vidu sāka veidoties Igaunijas nacionālā virtuve tādā izskatā, kādā mēs to pazīstam šodien.

Igauņu tradicionālai virtuvei raksturīgi grūbu ēdieni: grūbu putras, grūbu zupas, grūbas ar dārzeņiem. Grūbu biezputrai mēdz pievienot gan auzu pārslas, gan kartupeļus, gan zirņu miltus, un to vāra pienā.

Pikanti un garšvielām bagāti ēdieni igauņu virtuvei nav raksturīgi, toties iecienīti ir sīpoli, dilles, majorāns, ķimenes, arī pētersīļi un selerijas, tomēr vienmēr ar mēru.

Tradicionālas igauņu pusdienas sastāv no aukstajām uzkodām, piena un gaļas zupas, biezputrā savārītiem dārzeņiem ar grūbām vai putraimiem, zivīm un saldajiem ēdieniem, kas gatavoti pārsvarā no miltiem, kartupeļu cietes, ogām un maizes.

Auksto galdu parasti veido rupjmaize, marinētas reņģes vai siļķes, siļķes ar krējumu un aukstiem kartupeļiem, piens, paniņas, kāda aukstā gaļa vai vārīts šķiņķis, vārītas olas un kama. Kama ir īpašs ēdiens, kas sastāv no brūnganiem miltiem, kas iegūti no zirņiem, pupām, rudziem, miežiem un auzām. Tos samaisa ar pienu vai rūgušpienu, ja vēlas, pieliek cukuru, un gatavs!

Igauņi ir maizes cepšanas meistari.  Igaunijā cep rupjmaizi, saldskābmaizi, kartupeļu maizi, burkānu maizi, maizi no rudzu miltiem un kartupeļiem ar kaņepju eļļu, medusmaizi u.c.

Vienreizīgs ēdiens igauņu nacionālajā virtuvē ir mulgikapsas un no cūkgaļas vai teļa gaļas vārīta aukstā gaļa ar vircēm.

Igauņiem garšo ne tikai gaļa, arī zivis vienmēr ir bijušas godā.

No mežu dāvanām uz igauņu galda nonāk pašu lasītās sēnes vai ogas. Uz svētku galdiem nekad neiztrūkst marinētas rudmieses vai salāti no sālītām rudmiesēm ar skābu krējumu un sīpoliem, bet sēņu mērce (īpaši no gailenēm) ir iemīļots ikdienas ēdiens.

Katras sevi cienošas saimnieces pagrabā ir bagātīgi paštaisīta ievārījuma krājumi. Bieži tur ir atrodami arī pašas sālīti gurķi un skābēti kāposti, citi dārzeņu konservi.

No dzērieniem igauņi dod priekšroku kvasam un miestiņam, pavasarī dzer arī bērzu un kļavu sulu. Uz svētkiem tika brūvēts mājas alus, kam pievienoja kadiķus.

Mūsdienās igauņi uzturā labprāt lieto svaigu pienu, bet tāpat nav aizmirsti arī skābpiena un biezpiena produkti, jogurti un sieri. Arī šodien mums cieņā ir alus un kvass.

Igauņu virtuves pamatā ir kartupeļi, liesa vai cauraugusi cūkgaļa, zivis, kāposti, zirņi, pupas, grūbas, piens, biezpiens, skābais un saldais krējums. Ja igaunim mājās būs kartupeļi un piens, viņam netrūks, ko likt galdā, jo viņš pratīs ar izdomu šos divus pārtikas produktus kombinēt.

Igaunijā pārsvarā ēdiens tiek vārīts vai sutināts, bet reti – cepts. Bieži gaļai, dārzeņiem, olām, sēnēm vai zivij pārlej pienu vai skābo krējumu, vai arī pienu, kas sajaukts ar miltiem, un sutina. Cūkgaļas cepetis gan tiek cepts uz pannas.