Laikam ejot latviešu virtuve ir mainījusies, aizgūstot un mainot ēdienus citu tautu kultūru ietekmē. Mūsdienās latvieši gan vāra boršču un taisa rosolu (slāvu tautu nacionālie ēdieni), gan Jāņos cep šašliku, un Ziemassvētkos piparkūkas (raksturīgas Vācijas kultūrai), bet tradicionālā latviešu virtuve kopumā bija bez izteiktām garšvielām, garšas uzlabošanai parasti tika lietoti sīpoli, ķiploki un ķimenes, saldināšanai - medus. Ikdienā, ēdienu pagatavošanai, galvenokārt izmantoja labību – auzas, prosu, grūbas, rudzus, kviešus un miežus. No tās cepa maizi un vārīja putras. Tāpat ēdiena sagatavošanā izmantoja arī kaņepes, skābenes, zirņus, pupas, rāceņus, kāļus, kāpostus, bietes, rutkus, ķirbjus, burkānus un kartupeļus. Ja ikdienā tradicionālā latviešu virtuvē gatavoja vienkāršākus ēdienus, tad svētdienās un svētkos galds bija bagātīgi klāts.   Latviešu virtuve galvenokārt veidojas no vietējiem lauksaimniecības produktiem. Tā kā Latvija atrodas pie Baltijas jūras austrumu krasta, ievērojamu daļu virtuves aizņem arī zivju ēdieni. Latviešu virtuve ir ietekmējusies no tuvākām un tālākām valstīm, īpaši Vācijas. Bieži izmantotie produkti ir iegūstami tepat Latvijā: zivis, rudzi, kartupeļi, kvieši, mieži, kāposti, sīpoli, olas un cūkgaļa.

Latviešu nacionālie ēdieni ir trekni un sātīgi, tajos parasti netiek izmantotas garšvielas. Raksturīgs latviešu virtuves ēdiens ir vārīti pelēkie zirņi ar speķi. 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimta sākumā, pieaugot zemnieku turībai un izglītības līmenim, lauku saimniecībās palēnām ieviesās pilsētas mode un jaunākie tehnikas sasniegumi. Strauji palielinājās kartupeļu audzēšana, kurus kā dārgu augu no Kurzemes kolonijām ieveda jau 17.gadsimtā. Krējuma ķērnes nomainīja piena separatori, koka karotes un traukus nomainīja emaljēti, alvoti vai cinkoti galda piederumi. Ēdienu gatavošanas seno tradīciju vietā sāka ieņemt latviski tulkotas pavārgrāmatas. Agrākie ēdieni un ēšanas tradīcijas palēnām aizgāja pagātnē, un tradicionālajā virtuvē bija atšķirta jauna lapaspuse. Latviešu nacionālā virtuve veidojusies daudzu tautu ietekmē, un ir grūti novilkt robežu, kur tā sākas un kur - beidzas. Tagad par latviešu ēdienu tiek uzskatītas kotletes, ko gatavo no maltas cūkgaļas, un karbonāde, kas ir olā vai rīvmaizē apviļāta cepta cūkgaļas šķēle. Viesībās reti iztiekam bez rasola – īpašas uzkodas, kurā populārākās sastāvdaļas ir kartupeļi, desa vai šķiņķis, olas un skābēti gurķi. Tāpat mums garšo pīrāgi – mīklas izstrādājumi ar gaļas pildījumu. Bet vai tie patiešām ir latviešu ēdieni, vai mēs tikai tā domājam? Nav viegli atbildēt uz jautājumu par latviešu virtuvi arī tāpēc, ka mūsdienās daudzi izcili pavāri to radoši atjaunina un Latvijas garšu bagātina ar neparastām niansēm, nereti iekļaudamies „Slow Food” tradīcijās.

Lieliski piena un gaļas produkti, medus un graudu izstrādājumi - Latvija izsenis ir lepojusies ar saviem lauku labumiem. Arī mūsdienās daudzi lauksaimnieki ražo ekoloģisku jeb bioloģisku pārtiku, ievērojot senču darba tradīcijas un mīlestību pret dabu un cilvēkiem.