![]() |
![]() |
![]() |
|
![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]()
|
Lai labāk izprastu ungāru virtuves pamatus un saprastu, kas ir tās stūrakmeņi, ir jāieskatās vēstures grāmatu lappusēs. Mūsdienu ungāru virtuves principi un raksturīgās iezīmes lielā mērā ir aizgūtas no senās Āzijas virtuves, kā arī Vācijas, Itālijas un slāvu valstu kulinārijas elementiem. Ungārijas virtuve pamatoti var tikt uzskatīta par dažādu kultūru un pašu ungāru kulinārijas tehnikas sajaukumu. Klasiskie ungāru ēdieni ir attīstījušies franču, itāļu, slāvu, turku un austriešu virtuvju ietekmē. Nacionālās krāsas sarkans, balts un zaļš, bieži ir vērojamas arī ēdienos. Sarkanā paprika gan svaigā, gan arī maltā ir neatņemama sastāvdaļa gaļas ēdienos un zupās, gan garšas, gan arī krāsas dēļ. Sarkanā paprika, kura ienāca līdz ar turkiem 16. un 17.gadsimtā un kura ir kļuvusi par visungāriskāko no visām citām garšvielām, līdzinās čili, taču garšo maigāk, kaut gan ir arī asās paprikas šķirnes. Ķiploks piešķir īpašas garšas iezīmes ugunīgajai ungāru desai, kura tiek pasniegta kopā ar lielāko daļu dārzeņu ēdienu. Tradicionālie ungāru ēdieni ir garšīgi un garšvielām bagāti, un tiek pasniegti bagātīgās porcijās. Ungāru virtuvei raksturīga liela ēdienu daudzveidība, tie ir sātīgi un bagāti ar garšvielām. Ungāri labprāt lieto estragonu, rozmarīnu, majorānu, timiānu un noteikti arī iecienīto pētersīli. Galvenie ungāru
ēdienkartes pieturas punkti ir šādi: 5.Ungāru fast-food ir langos (tulkojumā - liesmainais) - karstā eļļā
cepts rauga mīklas plācenis, kuru pasniedz ar ķiploku mērci, krējumu un
sieru.
|
Copyright © 2015 Krāslavas novada centrālā bibliotēka, Europe Direct Informācijas centrs Austrumlatgalē (Krāslavā)