![]() |
![]() |
![]() |
|
![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]()
|
Itāļu virtuve ir izslavēta un iecienīta visā pasaulē tik ļoti, ka nav pat jādodas uz Itāliju, lai nobaudītu tradicionālos itāļu ēdienus, jo itāļu restorāni, picērijas un kafejnīcas ir gandrīz katrā valstī. Arī Latvijā ir daudz ēdināšanas iestāžu, kas piedāvā nobaudīt picas, pastu ar dažādām mērcēm, risoto un citus ēdienus, kas tik ļoti raksturīgi saulainajai Itālijai. Itālija nav iedomājama bez visu veidu pastas, picām, dažādiem sieriem, jūras veltēm, kvalitatīvas olīveļļas, vīniem, svaigiem dārzeņiem, augļiem un citām lietām, kas itāļu virtuvei ir tik ļoti raksturīgas. Itāļu ēdieni ir vienkārši, bet to pagatavošanai nepieciešamas kvalitatīvas un svaigas izejvielas. Itāļiem nav viena noteikta tradicionālā ēdiena, jo dažādos Itālijas reģionos tradicionālie ēdieni ir atšķirīgi. Piemēram, Itālijas ziemeļu daļai raksturīgākais ēdiens ir risoto, bet pārējās Itālijas daļās iecienīta ir pasta ar dažādām mērcēm, maltās gaļas bumbiņām, jūras veltēm un sieru. Nedrīkst aizmirst arī par dažādām picām, kas raksturīgas tieši Itālijas dienvidu daļai. Itālijai raksturīgākie saldie ēdieni ir tiramisu un pildītie cannoli cilindri, bet tipiskākie itāļu dzērieni ir dažādi vīni, Espresso kafija un Prosecco dzirkstošais vīns. Vīns ir būtisks itāļu maltītes papildinājums, tāpēc dzērienu izvēle ir svarīga daļa no maltītes plānošanas. Vajadzētu atcerēties, ka itāļu ēdieni jābauda nesteidzoties, jo maltītes ieturēšana itāļiem ir svarīga. Arī improvizējot iespējams radīt kaut ko ļoti itālisku, jo itāļiem patīk improvizācija virtuvē, kurā tiek eksperimentēts ar dažādiem Itālijai raksturīgiem produktiem. Olīvas, baziliks, tomāti, siers, safrāns, prošuto šķiņķis, olīveļļa, melnās trifeles, vīnogas, jūras veltes, pākšaugi un spageti ir tikai niecīga daļa no populārākajiem produktiem, kas tiek izmantoti tradicionālo itāļu ēdienu pagatavošanā.
|
Copyright © 2015 Krāslavas novada centrālā bibliotēka, Europe Direct Informācijas centrs Austrumlatgalē (Krāslavā)